vispareja fiziska sagatavotiba

Kāpēc vispārēja fiziskā sagatavotība ir būtiska jaunajiem basketbolistiem (un ne tikai)?

Vispārējā fiziskā sagatavotība nozīmē to, ka ķermenis ir labā formā kopumā – ne tikai kādam konkrētam sporta veidam. Tā ietver spēku, lokanību, kustību saskaņotību, izturību un līdzsvaru. Šīs lietas palīdz ķermenim darboties veikli un droši ikdienā un ir pamats jebkurai sportiskai aktivitātei.

Ja sportistu salīdzinātu ar ēku, tad vispārējā fiziskā sagatavotība būtu kā tās pamati. Bez stingriem un stabiliem pamatiem jebkura uzceltā “ēka” būs nedroša un var viegli sabrukt. Tieši tāpat arī sportists bez labas vispārējās sagatavotības ir vairāk pakļauts traumām, pārslodzei un nevar pilnvērtīgi attīstīties.

Satura rādītājs

1. Traumu profilakse – pirmais lielais iemesls
Labi attīstīta vispārējā fiziskā sagatavotība ievērojami samazina traumu risku. Pētījumi rāda, ka pusaudžu vecumā ķermenis vēl tikai attīstās, tāpēc muskuļu disbalanss, slikta stāja vai nepietiekama stabilitāte var radīt ilgtermiņa problēmas [1].Piemēram, viens no biežākajiem basketbolistu savainojumiem ir ceļgala trauma, īpaši t.s. “jumper’s knee” jeb ceļgala cīpslas iekaisums. Šo problēmu bieži izraisa pārslodze, muskuļu disbalanss un slikta treniņu struktūra – tieši tas, ko vispārēja fiziskā sagatavotība palīdz novērst [2].

2. Labāki rezultāti – ātrāks, spēcīgāks, izturīgāks

Lai arī šķiet, ka vispārēja fiziskā sagatavotība ir kaut kas “vispārīgs” un neattiecas uz konkrēto sporta veidu, patiesībā tā ir tieši pretēji – laba vispārējā sagatavotība paaugstina sportisko sniegumu.

Pētījums, kas veikts ar jaunajiem basketbolistiem ASV, parādīja, ka tie, kuri trenēja arī vispārējo izturību un spēku, uzlaboja savus ātruma un lektspējas rādītājus ievērojami vairāk nekā tie, kuri trenējās tikai basketbola specifiskajos elementos [3].

Kustību daudzveidība, ko sniedz vispārēja fiziskā sagatavotības treniņi, palīdz attīstīt tādas spējas kā dinamiskais līdzsvars, reakcijas laiks un locītavu stabilitāte – visas šīs īpašības būtiski ietekmē veiksmīgu sniegumu laukumā.

3. Psiholoģiskā līdzsvara uzturēšana

Bērni un pusaudži bieži nonāk stresa situācijās – spiediens uz rezultātu, konkurence, cerības no vecākiem un treneriem. VFS treniņi, kuros bieži izmanto rotaļu, daudzveidības un brīvības principus, var būt lielisks pretstats striktajai sporta disciplīnai. Tie palīdz saglabāt motivāciju, mazināt emocionālo slodzi un nodrošina lielāku prieku par pašu procesu.

Turklāt, daudzpusīga fiziskā attīstība veido arī pašapziņu – bērns jūtas spēcīgāks, veiklāks un labāk kontrolē savu ķermeni. Šī pārliecība nereti pāriet arī uz laukumu un uzlabo sniegumu sacensību situācijās.

4. Ilgtermiņa attīstība un sportista karjera

Lai arī daudzi bērni sapņo kļūt par profesionāliem sportistiem, tikai retais patiešām nonāk līdz pašam virsotnēm. Taču laba fiziskā bāze ir vērtīga visiem – gan tiem, kas turpinās ceļu sportā, gan tiem, kuri ar laiku izvēlēsies citu virzienu. Jo izpratne par savu ķermeni, kustībām un veselību, ko bērns iegūst agrā vecumā, paliek viņam līdzi visu mūžu.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadlīnijās par jauniešu sportā norādīts: “Ilgtspējīga sportista attīstība sākas ar daudzpusīgu fizisko sagatavotību, nevis agrīnu specializāciju” [4]. Citiem vārdiem – jo vairāk bērns kustas dažādos veidos, jo lielāka iespēja, ka viņa ķermenis un prāts būs gatavs nākotnes izaicinājumiem.

5. Kā praktiski iekļaut VFS bērna ikdienā?

  • Treniņu daudzveidība: Papildus basketbolam – vieglatlētika, peldēšana, cīņas sports vai vingrošana.
  • Stabilitātes un mobilitātes vingrinājumi: Vienkārši līdzsvara vingrinājumi, jogas elementi, spēka treniņi ar savu svaru.
  • Brīvā spēle un kustība: Neformālas aktivitātes parkā, spēles ar draugiem – tās viss veido veselīgu kustību bāzi.
  • Treniņu ciklizācija: Vasarā un sezonas pārtraukumos – īpaši pievērsties VFS, ne tikai attiecīga sportaveida tehnikai.

Noslēgumā

Lai cik aizraujoši būtu attīstīt metienu tehniku vai sapņot par nākotnes spēlēm profesionālā komandā, nedrīkst aizmirst par pamatiem. Vispārējā fiziskā sagatavotība ir kā stabils tilts uz sportisko izaugsmi, veselību un ilgtspējīgu attīstību. Tas ir ieguldījums, kas nesīs augļus gan sportā, gan dzīvē kopumā.

Atsauces

  1. Malina, R. M. (2010). Physical activity and training: effects on growth and maturation.
    Medicine & Sport Science, 55, 28–39.
  2. Cumps, E., Verhagen, E., & Meeusen, R. (2007). Epidemiologic patterns of acute and overuse injuries in Belgian junior basketball players.
    The American Journal of Sports Medicine, 35(10), 1549–1556.
    Pieejams: PubMed
  3. Lloyd, R. S., et al. (2016). National Strength and Conditioning Association position statement on long-term athletic development.
    Journal of Strength and Conditioning Research, 30(6), 1491–1509.
    Pieejams: NSCA Journal
  4. Bergeron, M. F., et al. (2015). International Olympic Committee consensus statement on youth athletic development.
    British Journal of Sports Medicine, 49(13), 843–851.
    Pieejams: BJSM