Kas ir vispārējā fiziskā sagatavotība?
Vispārējā fiziskā sagatavotība (VFS) nozīmē sportista vispusīgu fizisko spēju attīstīšanu, neatkarīgi no konkrētā sporta veida. Tajā ietilpst visas fiziskās īpašības – spēks, ātrums, aerobā un anaerobā izturība, lokanība, koordinācija, līdzsvars un kustību veiklība. Īsāk sakot, vispārējā fiziskā sagatavotība (VFS) ir kā sportiskās piramīdas pamatne, kas nodrošina, ka sportists var droši un efektīvi apgūt arvien augstākas prasmes. Zinātniskajā literatūrā atrodams apgalvojums, ka vispārējā fiziskā sagatavotība ir pamats treniņprocesam jebkurā sporta veidā [1]. Piemēram, ja vieglatlēts vai basketbolists neattīsta vispārējo spēku un kustību iemaņas, viņam būs grūti pilnībā izmantot savu potenciālu konkrētajā disciplīnā.
Vispārējā fiziskā sagatavotība (VFS) bieži tiek attīstīta treniņprocesa agrīnajos posmos, kad treniņu plāns tiek strukturēts pa posmiem jeb periodizēts – sākot ar fizisko bāzi un pakāpeniski virzoties uz specifiskām prasmēm. Šāda pieeja veido atlētisku ķermeni, kas spēj tikt galā ar lielāku slodzi un sarežģītākām kustībām, kad sportists pāriet pie specifiskākiem treniņiem. Turpretī sportists ar vāju fizisko bāzi var ātrāk sasniegt “griestus” savā sniegumā vai pat piedzīvot traumas, mēģinot pārāk ātri kāpt uz augšu bez stabila pamata.
VFS nozīme traumu profilaksē
Ikviens treneris zina, ka traumas var izmainīt sportista karjeru dažu sekunžu laikā. Labā ziņa – lai gan ne visas traumas ir novēršamas, laba vispārējā fiziskā sagatavotība var ievērojami samazināt to biežumu un smagumu. VFS attīsta muskuļu spēku un kontroli, kā arī veicina locītavu stabilitāti un cīpslu elastību un izturību – tas kopumā uzlabo spēju izturēt slodzi un mazina traumu risku. Piemēram, stabila ķermeņa vidusdaļa, ko veido dziļā vēdera, muguras un gurnu muskulatūra, palīdz kontrolēt kustības un mazina traumu risku, īpaši dinamiski intensīvās aktivitātēs.
Pētījumu meta-analīze atklāja, ka spēka treniņi spēj samazināt sporta traumu biežumu līdz pat vienai trešdaļai no ierastā, turklāt pārslodzes (hronisko) traumu gadījumu skaitu var samazināt teju uz pusi [2]. Citiem vārdiem sakot, sportisti, kuri regulāri veic spēka vingrinājumus, daudz retāk gūst traumas – it īpaši ilgstošas pārslodzes traumas – salīdzinot ar tiem, kuri spēka sagatavotību ignorē.
Interesanti, ka ne tikai spēks, bet arī sportista aerobā izturība var ietekmēt traumu risku. Kad sportists ir labā fiziskā formā un ar augstu aerobās kapacitātes līmeni, viņa ķermenis labāk panes ilgstošas slodzes un nogurumu. Pētījumos ar jauniešu sportistiem noskaidrots, ka augstāks aerobās sagatavotības līmenis pirmssezonā saistās ar zemāku traumu un pat saslimšanu risku sezonas laikā [3].
VFS ietver arī koordinācijas un līdzsvara uzlabošanu, kas ir vēl viens traumu profilakses stūrakmens. Piemēram, potītes sastiepumi un citas akūtas traumas bieži notiek, ja sportistam pietrūkst neiro-muskulārās koordinācijas – spēja ātri un precīzi reaģēt uz negaidītu situāciju. Vispārējās sagatavotības treniņos iekļaujot vingrinājumus līdzsvaram, reakcijas ātrumam un propriocepcijai, sportisti ievērojami samazina gan akūtu, gan pārslodzes traumu risku [2].
Ilgtermiņa sportiskā attīstība un VFS
Vispārējās fiziskās sagatavotības ieguvumi sniedzas tālu aiz vienas sezonas ietvariem – tie ietekmē sportista ilgtermiņa attīstību un panākumus karjerā. Jauniešiem, kuri attīsta plašu prasmju un fizisko īpašību bāzi, parasti veicas labāk turpmākajos sporta gados nekā tiem, kuri agri specializējas vienā šaurā jomā. Iemesls ir vienkāršs: daudzpusīga fiziskā bāze veicina atlētismu, mazina vienveidīgas slodzes radīto pārpūli un veido fizisko “pamatu”, uz kura iespējams droši būvēt turpmāko sportisko progresu.
Pētījumi apliecina, ka sportisti, kuri jaunībā nodarbojušies ar vairākiem sporta veidiem vai daudzpusīgiem treniņiem, uzrāda labākus rezultātus vēlāk un retāk cieš no traumām, salīdzinot ar tiem, kuri ļoti agri sāk fokusēties tikai uz vienu sporta veidu [4].
Amerikas Nacionālās spēka un kondicionēšanas asociācijas (NSCA) secinājumā par ilgtermiņa atlētu attīstību norādīts, ka bērniem un pusaudžiem nepieciešami atbilstoši vispārējās fiziskās attīstības treniņi, lai novērstu traumas un veidotu fiziskās sagatavotības paradumus, kas saglabājas visa mūža garumā [5].
Secinājumi
Vispārējā fiziskā sagatavotība ir kā neredzamais drošības tīkls un tramplīns ikvienam sportistam. Tā pasargā no traumām, jo stiprs un līdzsvarots ķermenis spēj izturēt lielas slodzes un reaģēt uz neparedzētām situācijām treniņu vai sacensību laikā. VFS arī nodrošina, ka sportists spēj pilnībā realizēt savu potenciālu – gan šodien, gan pēc pieciem vai desmit gadiem.
Protams, katram sporta veidam ir sava specifika, un augstas klases rezultāti prasa smalku specializētu darbu. Taču specializācija bez bāzes ir kā māja bez stipriem pamatiem – agrāk vai vēlāk tā saskaras ar problēmām. Tāpēc gan treneriem, gan pašiem sportistiem ir vērts ilgtermiņā plānot treniņus tā, lai vismaz 20–30% no laika tiktu veltīti vispārējās fiziskās sagatavotības uzturēšanai un pilnveidei.
Visbeidzot, vispārējā fiziskā sagatavotība (VFS) nav tikai par muskuļiem un fiziskām prasmēm – tas ir arī par pārliecību un mentālo noturību. Kad sportists zina, ka viņa ķermenis ir rūpīgi sagatavots un spēcīgs, viņš startē ar lielāku pārliecību. Un, ja gadās neveiksme vai trauma, labi trenēts organisms atveseļojas ātrāk. Tādēļ vispārējā fiziskā sagatavotība ir gudra investīcija, kas sniedz dividendes gan šodien, gan nākotnē – tā palīdz sportistam kļūt par vislabāko sevis versiju drošā un ilgtspējīgā veidā.
Ja vēlies šādus treniņus savam izaugsmes ceļam, droši sazinies ar mani – Albertu Putānu!
Atsauces
Fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris basketbola klubā “VEF Rīga“, kā arī bijušais profesionālais basketbolists. Specializējas darbā ar sportistiem un bērniem. Apgūst maģistra studijas uzturzinātnē. Pieredze fizioterapijā, sportistu vispārējā fiziskajā sagatavošanā un basketbola trenera darbā.
