Mūsdienu dzīvesveids un kustības trūkums – fiziskās aktivitātes ir būtiskas ikvienam.
Cilvēka ķermenis nav radīts ilgstošai sēdēšanai. Evolūcijas gaitā esam attīstījušies kā kustīgi, aktīvi radījumi. Ja mūsu ikdienā pietrūkst kustību, ķermenis sāk signalizēt: parādās nogurums, sāpes, liekais svars, slikta pašsajūta un pat depresija.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka mazkustīgs dzīvesveids ir viens no galvenajiem riska faktoriem hroniskām slimībām, tostarp:
- sirds un asinsvadu slimībām,
- 2. tipa cukura diabētam,
- krūts un resnās zarnas vēzim,
- depresijai.
PVO ieteikumi fiziskajām aktivitātēm
Pieaugušajiem (18–64 gadi):
- 150–300 minūtes mērenas intensitātes aerobas aktivitātes nedēļā vai
- 75–150 minūtes intensīvas fiziskās aktivitātes,
- + muskuļu spēka treniņi vismaz 2 reizes nedēļā.
Bērniem un pusaudžiem (5–17 gadi):
- Vismaz 60 minūtes mērenas vai intensīvas aktivitātes dienā,
- + muskuļu un kaulu stiprinošas aktivitātes vismaz 3 reizes nedēļā.
Senioriem (65+ gadi):
- Tās pašas vadlīnijas kā pieaugušajiem,
- + līdzsvara un koordinācijas vingrinājumi 3x nedēļā krišanas riska samazināšanai.
Ko dod regulāras fiziskās aktivitātes?
- Sirds veselība – uzlabo sirds darbību, pazemina asinsspiedienu, samazina infarkta risku.
- Skeleta-muskuļu sistēmas stiprināšana – palielina kaulu blīvumu, novērš muskuļu zudumu, mazina osteoporozes risku.
- Vielmaiņa un ķermeņa masa – palīdz kontrolēt svaru, uzlabo insulīna jutību, mazina diabēta risku.
- Imunitāte – mērenas intensitātes aktivitātes stiprina imūnsistēmu un mazina elpceļu infekciju biežumu.
- Psihiskā veselība – samazina stresu, depresiju un trauksmi, uzlabo noskaņojumu un pašsajūtu.
- Smadzeņu darbība – īpaši vecumā uzlabo atmiņu, koncentrēšanos un kognitīvās spējas.
Fiziskās aktivitātes Latvijā: statistika un tendences
Mazkustīgums – nopietna problēma
- Tikai 23% Latvijas iedzīvotāju veic fiziskas aktivitātes vismaz 2x nedēļā.
- Vairāk nekā pusei ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes, kas apdraud veselību un dzīves kvalitāti.
Kā kustas cilvēki Latvijā?
- 40% – pārvietojas ar kājām,
- 26% – dodas pastaigās,
- 21% – nodarbojas ar sportu vai fitnesu,
- 16% – brauc ar velosipēdu.
“Man nav laika” – biežākā atruna
Pat 10–15 minūtes dienā var uzlabot veselību. Svarīgākais – atrast kustības veidu, kas patīk: pastaigas, riteņbraukšana, stiepšanās, dejošana, spēles ar bērniem vai kāpšana pa kāpnēm.
Kustība – ieguldījums Tavā nākotnē
Fiziskās aktivitātes nav tikai par izskatu – tās ir ieguldījums veselībā, dzīves kvalitātē un enerģijā.
Sāc kustēties šodien! Tavs ķermenis pateiksies.
Nezini, ar ko sākt?
Ja vēlies personalizētu pieeju, individuālu treniņu plānu vai vienkārši konsultāciju, droši sazinies ar Albertu Putānu – kopā atradīsim labāko risinājumu!
Informācijas avoti
- World Health Organization (2020). WHO Guidelines on Physical Activity and Sedentary Behaviour. Apskatīt
- National Institutes of Health. Exercise and Bone Health. Apskatīt
- Centers for Disease Control and Prevention. Physical Activity and Health. Apskatīt
- Nieman, D. C., & Wentz, L. M. (2019). Journal of Sport and Health Science. Apskatīt
- Harvard Medical School (2021). Exercise to fight depression. Apskatīt
- Northey, J. M., et al. (2018). British Journal of Sports Medicine. Apskatīt
- SPKC. Iedzīvotāju veselības paradumu pētījums Latvijā, 2022. Apskatīt
- CSP. Mājsaimniecību sociāli ekonomiskie rādītāji, 2023. Apskatīt
Fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris basketbola klubā “VEF Rīga“, kā arī bijušais profesionālais basketbolists. Specializējas darbā ar sportistiem un bērniem. Apgūst maģistra studijas uzturzinātnē. Pieredze fizioterapijā, sportistu vispārējā fiziskajā sagatavošanā un basketbola trenera darbā.