plantarais fascits

Plantārais fascīts jeb “papēža piesis”

/ Fizioterapija / Autors

Kas ir plantārais fascīts?

Plantārais fascīts jeb tā sauktais “papēža piesis” ir viens no izplatītākajiem hronisku pēdas sāpju iemesliem pieaugušajiem. Tas attīstās, ja tiek pārslogota plantārā fascija – blīvu saistaudu veidojums, kas stiepjas no papēža kaula līdz pēdas pirkstiem un palīdz noturēt pēdas velvi. Mikroskopiski plīsumi fascijā izraisa iekaisumu, kas rada sāpes, īpaši no rīta, sperot pirmos soļus. Papēža kaula izaugumu (papēža piesi) bieži var redzēt rentgenā, jo tas ir kalcificēts (ciets kaula veidojums), un rentgens labi attēlo kaula struktūras. Taču – rentgenā redzamais piesis ne vienmēr izraisa sāpes. Daudziem cilvēkiem tas ir asimptomātisks (nav sāpju), un sāpes biežāk izraisa tieši mīksto audu bojājums (plantārā fascija).

Plantārā fascīta cēloņi

  • ilgstoša stāvēšana vai skrējieni uz cietas virsmas,
  • liekais svars,
  • pēdas biomehāniskais stāvoklis – novirzes no normas, piemēram, plakanā pēda, vai arī pārāk īsa (arī stīva) Ahilleja cīpsla.

Plantārais fascīts. Rehabilitācija un ārstēšana

Rehabilitācijas pamatā ir konservatīva pieeja:

  • apavu iekšzoles vai ortopēdiskās zolītes ar atbalstu velvei,
  • ikdienas stiepšanās – Ahilleja cīpslas stiepšana un plantārās fascijas vingrinājumi (piemēram, ar tenisa bumbiņu, dvieli, stāvot pie sienas vai pakāpiena) (sk.vingrojumus zemāk rakstā),
  • ledus masāža – rullējot zem pēdas (pudeles vai bumbiņas izmantošana),
  • papildus metodes – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, ESWT (šoka viļņu terapija) un ultraskaņa smagākos gadījumos [AAFP, PubMed Central].

Slimības attīstība parasti ir pakāpeniska un simptomi visbiežāk ir izteikti pēc ilgstošas stāvēšanas vai tieši pēc atpūtas, kad pēda nav kustināta. Ja ārstēšana netiek uzsākta laikus, sāpes var kļūt hroniskas. Profesijās ar pastāvīgu slodzi uz pēdām (skolotāji, viesmīļi, frizieri) risks ir augstāks.

Retos gadījumos, kad simptomi saglabājas ilgāk par 12 mēnešiem neskatoties uz terapiju, var tikt veikta plantārās fascijas ķirurģiska iejaukšanās. Tomēr 80–90% gadījumu pietiek ar fizioterapiju un atbilstošu slodzes korekciju.

plantarais fascits papeza piesis

Ikdienas stiepšanās plantārā fascīta gadījumā

Stiepšanās ir viens no efektīvākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt fascijas un Ahileja cīpslas pārslogošanu, mazinot sāpes un veicinot dzīšanas procesu.

1. Ahileja cīpslas un ikru muskuļu stiepšana (pie sienas)

  • Nostājies pretī sienai, atbalstot rokas.
  • Vienu kāju sper atpakaļ, otru atstāj uz priekšu.
  • Abi papēži paliek pie zemes.
  • Lēnām liecies uz priekšu, jūtot stiepšanos aizmugurējās kājas ikros un Ahileja cīpslā.
  • Noturies 20–30 sekundes, atkārto 3–4 reizes katrai kājai.

2. Plantārās fascijas masāža ar tenisa bumbiņu

  • Sēdies uz krēsla.
  • Novieto tenisa bumbiņu (vai saldētu ūdens pudeli) zem pēdas velves.
  • Lēni rullē pēdu uz priekšu un atpakaļ pāri bumbiņai.
  • Turpini 1–2 minūtes katrai pēdai, īpaši no rītiem vai pēc slodzes.

3. Plantārās fascijas stiepšana ar dvieli (no rīta)

  • Pirms izkāp no gultas, apsēdies un aploki dvieli ap pēdas priekšdaļu.
  • Turot dvieļa galus abās rokās, velc pēdu sev tuvāk, neizkustinot ceļgalu.
  • Turpini stiepšanu 20–30 sekundes, atkārto 3 reizes.

4. Pakāpiena vingrinājums (stājas stiepšana)

  • Nostājies uz pakāpiena vai kāpņu malas ar papēžiem ārpus malas.
  • Lēnām nolaid papēžus zem līmeņa, līdz jūti stiepšanos ikros un fascijā.
  • Uzmanīgi noturies 15–30 sekundes, tad atgriezies sākumpozīcijā. Atkārto 3–5 reizes.

Ieteikumi un nobeigums

Regulāri šie vingrinājumi uzlabo fascijas elastību, mazina iekaisumu un novērš atkārtotas mikrotraumas. Tos vislabāk veikt no rīta, pirms kājas tiek noslogotas, kā arī vakarā pēc dienas beigām.

Ja Tev ir plantārais fascīts un vēlies pieteikties uz konsultāciju pie mūsu fizioterapeita, raksti mums – mēs palīdzēsim!

Avoti: Mayo Clinic (2024), Cleveland Clinic, American Academy of Family Physicians (AAFP), PubMed Central, American Academy of Orthopaedic Surgeons (AAOS)

Saistītie raksti