Savā praksē bieži sastopos ar vecākiem, kuru bērniem sporta laikā rodas ceļa sāpes. Viena no biežākajām diagnozēm šajā vecumā ir Osguda–Šlatera slimība.Ja bērns pēkšņi sāk sūdzēties par ceļa sāpēm sporta laikā vai pēc tā, ļoti bieži sākotnēji nav skaidrs konkrēts iemesls. Daudzi vecāki šajā brīdī meklē informāciju par “ceļu sāpēm pusaudžiem” vai “ceļa sāpēm zem ceļgala”. Viena no biežākajām diagnozēm šādos gadījumos ir Osguda–Šlatera slimība.

Kas izraisa ceļu sāpes bērniem un pusaudžiem? (Osguda–Šlatera slimība)

Osguda–Šlatera slimība ir pārslodzes izraisīts apofizīts – iekaisums vietā, kur patellārā cīpsla piestiprinās pie stilba kaula paugura (tuberositas tibiae). Tā rodas atkārtotu mikrotraumu rezultātā augšanas periodā, kad kauls vēl nav pilnībā nobriedis. Smagākos gadījumos iespējama apofīzes fragmentācija vai daļējs norāvums. (Achar & Yamanaka, 2019; Circi et al., 2017)

Kādā vecumā bērniem visbiežāk parādās ceļu sāpes?

Osguda–Šlatera slimība visbiežāk skar fiziski aktīvus bērnus un pusaudžus 10–15 gadu vecumā. Tā biežāk sastopama zēniem, tomēr pētījumi liecina, ka meitenēm saslimstības biežums pieaug līdz ar sporta aktivitāšu intensitāti. (Vreju et al., 2022; de Lucena et al., 2011)

Osguda-Šlatera slimība

Biežākie ceļu sāpju cēloņi sportojošiem pusaudžiem

Galvenais cēlonis ir atkārtota mehāniska slodze uz patellāro cīpslu augšanas laikā. Sporta veidi ar lēcieniem, sprintiem un straujām virziena maiņām (piemēram, futbols, basketbols, volejbols) būtiski palielina risku. Papildu faktori ir kvadricepsa un hamstringu muskuļu saspringums, muskuļu disbalanss un strauja augšana. (Circi et al., 2017; Midtiby et al., 2018)

Kā izpaužas ceļu sāpes Osguda–Šlatera slimības gadījumā?

Raksturīgākie simptomi ir sāpes zem ceļgala kauliņa, kas pastiprinās pie skriešanas, lēkšanas, pietupieniem vai citām slodzes aktivitātēm. Bieži novērojams lokāls pietūkums vai kaulains izaugums, kā arī jutīgums pieskaroties. Sāpes parasti samazinās miera stāvoklī, bet atkārtojas pēc fiziskās slodzes. (Vreju et al., 2022)

Kā tiek noteikts ceļu sāpju iemesls bērniem?

Diagnoze visbiežāk tiek noteikta klīniskās izmeklēšanas laikā. Ultrasonogrāfija ir īpaši noderīga agrīnā stadijā, savukārt rentgens tiek izmantots diferenciāldiagnozei vai slimības radioloģiskās stadijas noteikšanai. MRI izmeklējums nepieciešams reti, tikai netipisku simptomu gadījumos. (Circi et al., 2017; Corbi et al., 2022)

Ceļu sāpju ārstēšana augšanas periodā

Apmēram 95 % gadījumu ārstēšana ir konservatīva. Tā ietver slodzes pielāgošanu (nevis pilnīgu sporta pārtraukšanu), ledus aplikācijas pēc slodzes, īslaicīgu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu un patellārās saites ortozes izmantošanu. Ķirurģiska ārstēšana tiek pielietota ļoti reti un tikai pēc skeleta nobriešanas hronisku sāpju gadījumā. (Circi et al., 2017; Corbi et al., 2022)

Fizioterapija ceļu sāpju gadījumā pusaudžiem

Fizioterapijas mērķis ir mazināt sāpes, uzlabot muskuļu elastību, ceļa un gūžas stabilitāti, kā arī pakāpeniski atjaunot slodzes toleranci. Rehabilitācija notiek vairākkārtējās fāzēs – sāpju kontrole akūtajā periodā, funkcionālā rehabilitācija un pakāpeniska atgriešanās sportā. (Corbi et al., 2022)

Ceļa ortoze, patellārā saite un teipošana ceļu sāpju gadījumā

Ceļu sāpju gadījumā augšanas periodā bieži tiek izmantoti dažādi atbalsta līdzekļi, piemēram, patellārā saite (ceļa ortoze) vai kinezioloģiskā teipošana. Šie līdzekļi neārstē Osguda–Šlatera slimību, taču var palīdzēt mazināt simptomus slodzes laikā. (Circi et al., 2017; Corbi et al., 2022)

Patellārā saite (ceļa ortoze)

Patellārā saite tiek novietota tieši zem ceļgala kauliņa, lai samazinātu vilkmi uz patellāro cīpslu un stilba kaula pauguru. Tā var palīdzēt bērniem un pusaudžiem sporta laikā vai fizisku aktivitāšu laikā, kad sāpes ir izteiktākas. Svarīgi uzsvērt, ka ortoze ir palīglīdzeklis, nevis galvenā ārstēšanas metode, un to ieteicams lietot kombinācijā ar fizioterapiju.(Circi et al., 2017)

Kinezioloģiskā teipošana

Kinezioloģiskā teipošana var palīdzēt uzlabot kustību kontroli, mazināt muskuļu saspringumu un subjektīvo sāpju sajūtu. Tā visbiežāk tiek izmantota kā papildmetode, īpaši rehabilitācijas sākumposmā vai atgriežoties sportā. Teipošana nedrīkst aizstāt slodzes korekciju un aktīvus vingrinājumus, bet var uzlabot komfortu ikdienā. (Corbi et al., 2022)

Jāsaprot, ka ne ortoze, ne teipošana neaizvieto aktīvu rehabilitāciju. Vislabākie rezultāti tiek sasniegti, ja šie palīglīdzekļi tiek izmantoti kā daļa no kompleksas fizioterapijas programmas, kas ietver slodzes pielāgošanu, vingrinājumus un izglītošanu. (Rathleff et al., 2020)

Osguda-Šlatera slimība

Ko rāda pētījumi par fizioterapiju ceļu sāpju gadījumā?

Pētījumi rāda, ka aktīva rehabilitācija, kas ietver slodzes modifikāciju un mērķtiecīgu muskuļu stiprināšanu, būtiski samazina sāpes un uzlabo ceļa funkciju. Pēc 12 nedēļām sāpju intensitāte samazinājās no 7/10 līdz 2/10, bet pēc 12 mēnešiem 90 % jauniešu ziņoja par ievērojamu stāvokļa uzlabošanos. (Rathleff et al., 2020)

Ko vecāki var darīt, ja bērnam sāp ceļgals?

Pilnīga sporta pārtraukšana parasti nav nepieciešama, taču ieteicams izvairīties no kustībām un vingrinājumiem, kas izraisa izteiktas sāpes vai palielina slodzi uz patellāro cīpslu.

Īpaši nevēlami ir:

  • dziļi pietupieni,
  • izklupieni,
  • atkārtoti lēcieni,
  • sprinti,
  • straujas virziena maiņas,
  • plyometriski vingrinājumi,
  • vingrinājumi ar lielu ceļa saliekumu zem slodzes (piemēram, lecamaukla).

Slodze jāpalielina pakāpeniski, apvienojot to ar regulāriem, nesāpīgiem vingrinājumiem. (Corbi et al., 2022; Rathleff et al., 2020)

Ieteicamie vingrinājumi ceļu sāpju mazināšanai

  • Kvadricepsa muskuļa stiepšana
  • Hamstringu muskuļu stiepšana
  • Ekscentriski kvadricepsa vingrinājumi
  • Gūžas muskulatūras stiprināšana

Šie vingrinājumi palīdz samazināt vilkmi uz patellāro cīpslu un uzlabot kustību kontroli. (Circi et al., 2017; Corbi et al., 2022; Rathleff et al., 2020)

Mīksto audu tehnikas un masāža ceļu sāpju gadījumā

Mīksto audu tehnikas var būt noderīgs papildinājums Osguda–Šlatera slimības rehabilitācijā, īpaši muskuļu saspringuma mazināšanai, taču galvenais ārstēšanas pamats ir slodzes pielāgošana un aktīva fizioterapija. Tieša masāža sāpīgajā kaula apvidū nav ieteicama. (Circi et al., 2017; Corbi et al., 2022)

Ceļu sāpes augšanas periodā ir bieža problēma, un viena no izplatītākajām diagnozēm sportojošiem pusaudžiem ir Osguda–Šlatera slimība. Ar savlaicīgu slodzes korekciju un fizioterapiju lielākā daļa bērnu var droši atgriezties sportā bez ilgtermiņa sekām. (Corbi et al., 2022)

Ja vēlies savu bērnu atvest uz vizīti (fizioterapijas nodarbībām vai mīksto audu tehnikām), aicinām pieteikties pie fizioterapeita Alberta Putāna vai topošās fizioterapeites Sintijas Katkevičas.

Rakstu sagatavojusi:
Sintija Katkeviča, topošā fizioterapeite sadarbībā ar fizioterapeitu Albertu Putānu