Kas īsti notiek ar cīpslu?
Patellārā cīpsla savieno ceļa kauliņu (patellu) ar apakšstilba priekšējo virsmu un palīdz iztaisnot ceļgalu. Pie ilgstošas vai pārslodzes cīpslā rodas mikrobojājumi un kolagēna struktūras deģenerācija — cīpsla zaudē elastību un kļūst sāpīga. Šī nav tikai “iekaisuma” problēma, bet gan deģeneratīvs process, kas prasa laiku un gudru rehabilitāciju.
Simptomi var ietvert:
- sāpes ceļgala apakšējā daļā, īpaši pietupienos, lēcienos un piezemēšanās fāzē,;
- stīvumu vai diskomfortu pēc ilgstošas miera pozas;
- jutība uz pieskārienu vai spiedienu tieši uz cīpslas;
- iespējams neliels pietūkums vai sabiezējums apvidū.
Lai ārstēšana būtu efektīva, galvenais ir panākt, lai cīpsla atkal “pierod” pie slodzes. Un te nāk talkā gan vingrojumi, gan papildmetodes — tostarp masāža.
Jaunākie pētījumi par masāžas efektu (2023–2025)
Pēdējo divu gadu laikā ir publicēti vairāki labi sistemātiski pārskati, kas analizē, kā masāža un citas mīksto audu tehnikas var palīdzēt cīpslu rehabilitācijā. Svarīgākie secinājumi īsumā:
1. Mīksto audu tehnikas + vingrojumi sniedz labāku rezultātu nekā vingrojumi vien
- 2024. gada sistemātiskajā pārskatā (The Effects of Soft-Tissue Techniques and Exercise in the Treatment of Patellar Tendinopathy) tika analizēti 6 kvalitatīvi pētījumi ar 309 dalībniekiem.
- Rezultāti: pacienti, kuriem tika kombinētas mīksto audu tehnikas ar vingrojumiem, uzrādīja lielāku funkcijas uzlabojumu (VISA-P skala) un vidēji par 2 punktiem mazāku sāpju līmeni (VAS skalā) salīdzinājumā ar vingrojumiem vien.
- Autori secināja, ka manuālās metodes var kalpot kā efektīvs papildinājums, nevis aizvietotājs.
- 📖 Avots: PubMed — DOI: 10.3390/healthcare12040427
2. Fasciālā mobilizācija kā alternatīva pieeja
Ļoti interesants 2025. gada pētījums (Effectiveness of Fascial Manipulation® versus Eccentric Exercise) salīdzināja fasciālo mobilizācijas metodi ar ekscentriskajiem vingrojumiem. Rezultāti parādīja, ka fasciālā mobilizācija var dot līdzvērtīgus vai pat labākus īstermiņa rezultātus sāpju mazināšanā.
📖 Avots: ScienceDirect — DOI: 10.1016/j.ptsp.2025.02.001
3. Drošas invazīvās tehnikas – perkutārā elektrolīze
- 2025. gadā publicēts pētījums par ultraskaņas vadītu perkutāro elektrolīzi parādīja, ka procedūra ir droša un potenciāli efektīva, ja tiek veikta precīzi un ar atbilstošiem parametriem. Šī metode arvien biežāk tiek kombinēta ar mīksto audu masāžu un vingrojumiem.
- 📖 Avots: MDPI Journal of Functional Morphology and Kinesiology
4. Kombinētās pieejas joprojām dominē
Vairāki pētījumi (2024–2025) uzsver, ka vingrojumi ir pamats, bet masāža, frikcijas vai fasciāla mobilizācija palīdz samazināt sāpju līmeni un uzlabot kustīgumu, īpaši hroniskā stadijā.
Nav pierādījumu, ka masāža viena pati spētu pilnībā atrisināt problēmu, taču tā var būt vērtīgs atbalsts, it īpaši, kad pacients ir pārguris vai jūt diskomfortu treniņu starplaikos.
Kā masāžu lietot praksē
No praktiskā viedokļa es savā darbā masāžu lietoju ne kā primāro terapiju, bet kā palīgrīku, kas uzlabo audu kvalitāti un pacienta subjektīvo pašsajūtu. Lūk, dažas rekomendācijas, kas balstītas gan uz literatūru, gan klīnisko pieredzi:
- Izvēlies pareizo brīdi. Masāžu nevajadzētu sākt akūtā sāpju fāzē. Tā ir visefektīvākā, kad iekaisuma simptomi mazinājušies, bet audos vēl jūtams sasprindzinājums vai “cietums”.
- Frikcijas masāža (cross-friction) Klasiska metode, kur pirkstu kustības virzās perpendikulāri cīpslas šķiedru virzienam. Parasti to pielietoju 5–10 minūtes, 2–3 reizes nedēļā. Spiedienam jābūt pietiekami stipram, lai izjustu mehānisku efektu, bet ne tik lielam, lai pastiprinātu sāpes. 📖 Physio-Pedia: Deep Friction Massage
- Mīksto audu mobilizācija Šo tehniku bieži kombinēju ar stiepšanu vai vieglu izometrisku darbu. Tā var palīdzēt atslābināt fascijas audus un uzlabot kustīgumu.
- Kombinācija ar vingrojumiem Pēc masāžas ieteicams veikt vieglus izometriskus vai ekscentriskus vingrojumus (piemēram, “decline squat”). Tas palīdz nostabilizēt efektu un stimulēt kolagēna pārveidošanos.
- Reakcijas uzraudzība Pēc procedūras pacients var just nelielu diskomfortu, bet tas nedrīkst ilgt vairāk par 24 stundām. Ja sāpes pastiprinās, tas var liecināt par pārmērīgu spiedienu vai pārāk biežu procedūras pielietošanu.
Kontrindikācijas masāžas pielietošanai pie patellārās cīpslas tendinopātijas
Absolūtās kontrindikācijas (masāža nav pielietojama):
- Akūts iekaisums cīpslā vai apkārtējos audos (piemēram, karstums, tūska, izteikts jutīgums);
- Ādas infekcijas, brūces vai dermatoloģiski bojājumi masējamajā zonā;
- Trombembolijas vai dziļo vēnu trombozes risks (vēl jo vairāk – pēdas vai apakšstilba zonā);
- Ļaundabīgi audzēji masāžas zonā;
- Nesen veiktas injekcijas (kortikosteroīdi u.c.) cīpslas apvidū (ieteicams nogaidīt vismaz 7–14 dienas).
Relatīvās kontrindikācijas (pielietot uzmanīgi vai tikai pēc konsultācijas ar ārstu/fizioterapeitu):
- Smagas sāpes, kas pastiprinās pie pieskāriena vai kustības;
- Izteikta tūska vai hematoma ap cīpslu;
- Akūta trauma ar vēl nenostabilizētu stāvokli;
- Pacienta subjektīvs diskomforts vai spēcīga pretestība masāžai;
- Neskaidra diagnoze vai kombinēta patoloģija (piemēram, arī meniska bojājums, bursīts u.c.).
The safety of massage therapy – PubMed
What are the contraindications to massage therapy?
Kas vēl darbojas kopā ar masāžu?
Jaunākie pētījumi rāda, ka vislabākie rezultāti rodas no kombinācijas, kur:
- tiek lietota masāža vai fasciāla mobilizācija,
- tiek veikta strukturēta slodzes programma (HSR, ekscentriskie vingrojumi),
- papildus var tikt izmantota elektroterapija vai ultraskaņa īstermiņa simptomu kontrolei. 📖 BMC Sports Science & Rehabilitation, 2024
Turklāt arvien vairāk datu liecina, ka arī psiholoģiskie faktori (piemēram, trauksme, bailes no kustības) ietekmē sāpju uztveri. Tāpēc masāžai var būt ne tikai biomehāniska, bet arī relaksējoša, centrālās nervu sistēmas modulējoša funkcija.
Praktisks piemērs (no klīniskās pieredzes)
Pacients — 28 gadus vecs amatieru basketbolists, sāpes zem kreisā ceļgala 3 mēnešus.
Diagnoze: patellārā tendinopātija.
Terapijas plāns:
- 6 nedēļu programma ar ekscentriskiem “decline squats”,
- 2x nedēļā masāža (frikcija + mīksto audu mobilizācija),
- vieglas stiepšanas pēc katras sesijas,
- aktivitātes modifikācija (mazāk lekt, vairāk velotrenažieris).
Pēc 6 nedēļām — sāpju līmenis (VAS) samazinājās no 6 līdz 2, un VISA-P uzlabojās par 18 punktiem.
Subjektīvi pacients minēja: “pēc masāžas celis jūtas brīvāks, vieglāk trenēties.”
Tā, protams, ir tikai anekdotiska pieredze, bet labi saskan ar literatūras datiem.
Secinājumi
Ja raugāmies uz jaunākajiem pētījumiem (2023–2025), aina kļūst skaidra:
- Masāža un mīksto audu paņēmieni — vērtīgs papildinājums ārstēšanā, nevis primārā metode.
- Kombinācija ar vingrojumiem — uzrāda labākos rezultātus sāpju un funkcijas ziņā.
- Fasciālā mobilizācija un perkutārā elektrolīze — jaunākās tendences ar potenciālu, bet joprojām nepieciešama plašāka pierādījumu bāze.
- Vingrojumu terapija — paliek “zelta standarts” patellārās tendinopātijas gadījumā.
Kā fizioterapeitam man šķiet būtiski nevis “izvēlēties vienu brīnumlīdzekli”, bet veidot daudzdimensionālu, pacienta vajadzībām pielāgotu rehabilitācijas plānu — kur masāžai ir sava vieta, bet galveno darbu paveic pakāpeniska, gudra slodzes kontrole.
Atsauces (2023–2025):
- Theodorou, D. et al. (2023). Patellar tendinopathy: Diagnostic and treatment update. Springer Orthop Traumatol Surg Res.
- PubMed: The Effects of Soft-Tissue Techniques and Exercise in Patellar Tendinopathy (2024).
- ScienceDirect: Fascial Manipulation® vs Eccentric Exercise (2025).
- MDPI: Ultrasound-Guided Percutaneous Electrolysis (2025).
- BMC Sports Sci Med Rehabil (2024): HSR + Ultrasound Combination Study.
Fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris basketbola klubā “VEF Rīga“, kā arī bijušais profesionālais basketbolists. Specializējas darbā ar sportistiem un bērniem. Apgūst maģistra studijas uzturzinātnē. Pieredze fizioterapijā, sportistu vispārējā fiziskajā sagatavošanā un basketbola trenera darbā.
